“Tās ir skumjas mums visiem!” Ar tādiem vārdiem izteikušies tuvinieki, kuri nonākuši realitātes priekšā, saistībā ar savu tuvinieka aiziešanu… Tas ir vairāk nekā vienkārši skumji.
Sestdien, 76 gadu vecumā, aizgājis mūžībā dzejnieks un žurnālists Viktors Avotiņš, kā norāda informācija, kas atrodama Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku uzturētajā vietnē literatura.lv.
Viktors Avotiņš piedzimis 1947. gadā un savu izglītību ieguvis Suntažu vidusskolā un Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā. Viņa profesionālā dzīve ir saistīta ar darbu vairākos ievērojamos laikrakstos, tajā skaitā “Literatūra un Māksla”, “Daugava”, “Latvijas Jaunatne”, “Jaunā Avīze” un “Neatkarīgā Rīta Avīze”. Avotiņš ir sniedzis būtisku ieguldījumu latviešu literatūras un žurnālistikas jomā, paliekot atmiņā kā personība, kas caur savu darbu un rakstīto ir ietekmējis kultūras un intelektuālo dzīvi Latvijā.
Viņa aiziešana atstās lielu tukšumu literārās un žurnālistikas kopienā, un viņa mantojums turpinās dzīvot caur viņa darbiem un ietekmi uz latviešu vārdu un domu pasauli.
Viktors Avotiņš ir piedalījies dažādos sabiedriskos amatos dažādos laikos. Viņš ir bijis Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs un valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, kā arī bijis Nacionālā kinematogrāfijas centra (tagad – Nacionālā kino centra) Konsultatīvās filmu padomes loceklis. Turklāt Avotiņš ir cienījams biedrs “Latvijas PEN klubā”.
Viņa literārais ieguldījums izpaužas ne tikai kā žurnālists un sabiedriskais darbinieks, bet arī kā dzejnieks. Avotiņš ir sniedzis sabiedrībai trīs dzejoļu krājumus – “Apiet loku” (1979), “Taupīšanās” (1982) un “Lēzenā mūžība” (1986). Viņa dzejoļi atklāj dziļu izpratni par cilvēka dzīves jautājumiem un apliecina viņa spēju sniegt māksliniecisku izteiksmi literatūrā.
Avotiņa literārie ieguldījumi neaprobežojas tikai ar dzeju. Viņš aktīvi piedalījies periodikā, sniedzot rakstus par literatūras un kultūras jautājumiem. Viņa viedokļi un analīzes ir ieguvuš lielu atzinību, atklājot viņa dziļo sapratni par mākslu un kultūru. Ar šiem daudzpusīgajiem ieguldījumiem Avotiņš ir veidojis savdabīgu un bagātu mantojumu Latvijas literatūras un kultūras vēsturē.